Attiecības starp dažādām konfesijām — satikšanās vai laulības ar cilvēku, kurš pieder pie citas kristiešu tradīcijas nekā tu pats — ir daudz izplatītākas, nekā daudzi neprecējušies kristieši domā, un tās rada reālus jautājumus, par kuriem ir vērts pamatīgi padomāt.
TL;DR
- Ja gan tu, gan tavs partneris mīlat Jēzu, konfesija pati par sevi nevajadzētu būt iemeslam, lai kādu automātiski izslēgtu — taču ir vērts saprast, ko katrs no jums ienes šajās attiecībās.
- Vienprātība par pamatuzskatiem (Dievs, Jēzus, Svētais Gars, kristība, lūgšana) ir svarīgāka nekā vienprātība par katru teoloģisko sīkumu.
- Baznīcas dzīve — apmeklējums, dievkalpojuma stils, iesaistīšanās — ir praktiska, iknedēļas realitāte, par kuru ir vērts runāt jau agrīnā posmā.
- Pirms attiecības kļūst nopietnas, ir vērts atklāti pārrunāt jautājumus par ģimeni un nākotnes plāniem, jo īpaši par to, kā audzināt bērnus ticībā.
- Apspriediet to lūgšanā ar sevi, tieši ar savu partneri un ar uzticamu mentoru pāri.
Vai konfesija ir izšķirošs faktors?
Lielākajai daļai neprecētu kristiešu satikšanās ir solis ceļā uz laulībām — kopīgu dzīvi, kas balstās uz kaut ko lielāku par katru no abiem cilvēkiem. Tieši tāpēc starpkonfesionālās attiecības padara vēl svarīgāku šādu jautājumu: vai ir nozīme, kurā baznīcā kāds ir audzis, ja jūs abi mīlat to pašu Dievu?
Pirms vispār sāk runāt par attiecību nosaukumu, ir vērts uzdot sev svarīgāku jautājumu: kāds ir šo attiecību mērķis? Dzīve, ko pavada, vienkārši skatoties viens uz otru, nav pietiekama, lai uz tās pamata veidotu laulību — ir nepieciešams kopīgs mērķis, vai tas būtu ģimenes veidošana, kalpošana sabiedrībai vai kopīga izaugsme ticībā.
Kad šis jautājums ir atrisināts, vieglāk ir nepievērst pārāk lielu uzmanību konfesijas jautājumam. Daudzas starpkonfesionālās attiecības veidojas tieši tāpēc, ka abiem cilvēkiem ir svarīgāk iepazīt Jēzu, nekā atbilst visām baznīcas biedra anketas prasībām.
Teoloģija pret pamatuzskatiem
Neviens negaida, ka pārim būs vienots viedoklis par katru teoloģijas jautājumu — taču ir svarīgi, lai pamatprincipi būtu pareizi saprasti. Uzskati par Dievu, Jēzu, Svēto Garu, kristību, Svētajiem Rakstiem, dievkalpojumu un lūgšanu veido kopīgās ticības dzīves pamatu. Ja šajos jautājumos ir vienprātība, pārējais parasti izriet no tā daudz vieglāk.
Divas pieejas, no kurām būtu jāizvairās starpkonfesionālajās attiecībās:
- “Flirtē, lai pārliecinātu” — satikties ar kādu, kurš vispār nepiekrīt tavai ticībai, cerot, ka viņš mainīs savu viedokli.
- “Pārliecināt un pievērst” — satikties ar kādu, kas pieder pie tās pašas ticības, taču spiest partneri pievērsties tavai konfesijai vai baznīcas tradīcijām, neizrādot nekādu atvērtību pret viņa vai viņas ticību.
Neviens no šiem pieejām nav mīlošs, un neviens no tiem parasti nedod rezultātus. Veselīgas starpkonfesionālās attiecības balstās uz atklātību, savstarpēju cieņu un gatavību uzklausīt — nevis uz klusu cerību, ka otra persona galu galā sāks redzēt lietas tā, kā tu tās redzi.
Ja esi pārliecināts, ka vēlies partneri no savas konfesijas, tas ir pilnīgi saprotams viedoklis. Bet, ja esi atvērts attiecībām ar kādu, kurš pārstāv citu tradīciju, pareizais sākuma punkts ir vienoties par ticības pamatprincipiem.
Baznīcas dzīve: praktiskā puse
Ticība nav tikai teoloģija — tā ir iknedēļas ritms. Jebkurās starpkonfesionālās attiecībās baznīcas dzīve ir viena no praktiskākajām tēmām, par ko ir vērts runāt:
- Cik bieži katrs no jums apmeklē baznīcu, un cik svarīgi tas jums ir?
- Vai laika sadalīšana starp divām baznīcām būtu iespējama, vai arī tas radītu pārāk lielu slogu?
- Kā ir ar pienākumiem nedēļas vidū — Bībeles studijas, lūgšanu sanāksmes, darbs komandā?
- Kā katrs no jums vēlas atzīmēt Lieldienas, Ziemassvētkus un citus svarīgus datumus baznīcas kalendārā?
Šie jautājumi ir svarīgi pat pāriem, kas pārstāv līdzīgas tradīcijas, taču tiem ir īpaši liela nozīme starpkonfesionālās attiecībās, kur dievkalpojuma stils, struktūra un gaidas var atšķirties daudz izteiktāk.
Vēl ir vērts atcerēties, ka būt kristietim nozīmē daudz vairāk nekā vienkārši apmeklēt dievkalpojumus. Kā katrs no jums personīgi stiprina savas attiecības ar Dievu? Vai jums abiem ir iespēja pielūgt Dievu un dzīvot saskaņā ar ticību tādā veidā, kāds jums šķiet visdabiskākais — pat ja katram no jums tas izpaužas nedaudz atšķirīgi? Daudzi pāri atklāj, ka mācīšanās no partnera atšķirīgajām tradīcijām — jauns lūgšanu veids, atšķirīgs dievkalpojuma ritms — patiesi padziļina viņu pašu ticību.
Ģimene un nākotnes plāni
Jau ilgi pirms bērnu piedzimšanas ir vērts godīgi pārrunāt, kā jūs viņus audzināsiet. Starpkonfesionālās attiecībās šajā jautājumā bieži vien atklājas reālas atšķirības:
- Vai jūs ticat zīdaiņu kristībai vai bērna veltīšanai Dievam vēlāk dzīvē?
- Cik svarīga jūsu nākotnes bērniem ir regulāra baznīcas apmeklēšana?
- Kāda loma lūgšanai būs ģimenē?
- Vai jūsu tradīcijās pastāv stingri uzskati par ģimenes plānošanu vai kontracepciju, kas būtu vērts izprast?
Jums šodien nav vajadzīgas visas atbildes — taču, ja zināsiet, kāda ir katra no jūsu nostājām un kur ir iespēja panākt kompromisu, tas ļaus izvairīties no grūtām sarunām vēlāk.
Sarunas, kas ir vērts uzsākt
Ar sevi pašu. Pirms iesaistīt sarunā kādu citu, noskaidro sev, kāda ir tava nostāja. Lūgšana ir sākumpunkts — “Visā, ko dari, meklē Viņa gribu, un Viņš tev parādīs, kuru ceļu izvēlēties” (Sakāmvārdi 3:6).
Kopā ar savu partneri. Atklāti runājiet par robežām, gaidām un to, kur katrs no jums ir gatavs iet uz kompromisu. Pieejiet šim jautājumam ar ziņkāri, nevis ar iepriekš izstrādātu plānu — “Cieniet ikvienu un mīliet ticīgo ģimeni” (1. Pētera 2:17).
Kopā ar mentoru pāri. Tādu cilvēku pieredze, kuri ir izgājuši cauri savām attiecībām — neatkarīgi no tā, vai tās ir starpkonfesionālas vai nē —, ir neatsverama. Lūdz viņiem arī par tevi lūgties. “Iegūsti visus iespējamos padomus un norādījumus, lai tu būtu gudrs visu atlikušo dzīvi” (Sakāmvārdi 19:20).
Iespējamie nesaskaņu avoti
Daži jautājumi, kas bieži rodas starpkonfesionālās attiecībās un par kuriem ir vērts godīgi padomāt:
- Sieviešu loma baznīcas vadībā — tas ievērojami atšķiras atkarībā no tradīcijām, un par to ir vērts vienoties pārim.
- Svētais Gars — tas, kā baznīca māca par Svētā Gara darbu un to iekļauj savā darbībā, ir ļoti atšķirīgi.
- Komūnija — biežums un prakse atšķiras; zini, kas tev ir svarīgi.
- Plašā ģimene — vecākiem un radiniekiem bieži vien ir stingri viedokļi, tiklīdz attiecības kļūst nopietnas. Uz to ir vērts sagatavoties.
Neviens no šiem faktoriem nav obligāti izšķirošs, taču, ja uz to visu raugāties ar atvērtām acīm, ceļojums noritēs daudz raitāk.
Bieži uzdotie jautājumi
Vai kristieši no dažādām konfesijām var veiksmīgi satikties? Jā. Daudzas starpkonfesionālās attiecības veidojas veiksmīgi, ja abi partneri ir vienisprātis par ticības pamatprincipiem un izturas pret savām atšķirībām ar atklātību un cieņu, nevis mēģina viens otru pārliecināt par savu ticību.
Par ko man vajadzētu pārrunāt, pirms uzsāktu starpkonfesionālas attiecības? Koncentrējieties uz pamatuzskatiem (Dievs, Jēzus, Svētais Gars, kristība), apmeklējumiem baznīcā un iesaistīšanos tās dzīvē, kā arī — ja situācija kļūst nopietna — uz to, kā jūs audzinātu bērnus ticībā.
Vai ir nepareizi satikties ar kādu, kas pieder pie citas kristiešu konfesijas? Nav vienas atbildes, kas derētu visiem. Tas ir personisks lēmums, kas ir atkarīgs no jūsu pārliecības, jūsu draudzes kopienas un no tā, kā jūs un jūsu partneris kopīgi risināt atšķirības.
Vai 2. Korintiešiem 6:14 (“nevienlīdzīgā jūgā”) attiecas uz attiecībām starp dažādu konfesiju pārstāvjiem? Lielākā daļa šī panta interpretāciju attiecas uz to, ka cilvēks tiek pārināts ar kādu, kurš vispār nepiedalās tavā ticībā, nevis ar kādu, kas pārstāv citu kristiešu tradīciju. Par galveno kritēriju parasti tiek uzskatīta kopīga pamatticība Jēzum.
Neatkarīgi no tā, kādai konfesijai tu pieder, SALT ir vieta, kurā visi kristieši ir laipni gaidīti. Lejupielādē SALT un sāc iepazīties ar brīviem kristiešiem no visām tradīcijām, un visas tās tiecas pēc viena un tā paša — attiecībām, kuru centrā ir Dievs.
Atrast neprecēti kristieši no visām konfesijām par SALT
Atbildēt